Iepazīstieties ar pasauli prostitūcijas dabā:
Iepazīšanās ar prostitūcijas realitāti sākas ar sievietes tiesībām. Tas ir cilvēka tiesības, kas visvairāk skar sievietes, jo viņu bieži tiek skaitītas par vienkāršiem preču un pakalpojumu maisījumiem, un viņiem tiek atņemtas tiesības uz kontroli pār pašu dzīvi. Tas nozīmē, ka viņu tiesības trūkst atalgojuma un darba līgumu, darba vidi, brīvu izvēli par to, kā strādāt un dalīties ar savu darbu, kā arī tiesības piešķirt sev statusu kā būtnes ar tiesībām. Tā kā viņu darbs parasti ir slepens, tas vairo viņu atkarību no pakalpojuma sniedzējiem, vardarbības risku un trūkst nepieciešamo aizsardzību.
Lai izpētītu prostitūcijas lielo iespēju, ir svarīgi saprast, kā tā funkcionē pasaulē. Prostitūcija parasti notiek pašā gaišākais veidos. Piemēram, vēsturiski sievietes un meitenes dzīvo bordelos. Atkarībā no valsts, ar kuru sievietes nāk saskarē, vai tas, kam viņas vēlas atvērt bordeli, viņiem var būt vai nav tiesību atvērt bordeli. Tomēr lielākajā daļā valstu bordeli atļauts atvērt, bet tikai ar stingriem ierobežojumiem, kas ievērojami ierobežo sieviešu brīvo gribu.
Prostitūcija arī var būt atvērta vai slēgta habitatā, un savas atšķirības mēdz nosaukt par “slēgtu prostitūciju”. Slēgta prostitūcija parasti apzīmē prostitūciju, kurā personas gandrīz nav zināmas vai pat nezināmas klientiem un nav paredzēta publiskas lietošanas vietām. eskorta meitene vērā prostitūcijas atvērto un slēgto veidu autonomijas atšķirības, cilvēki atšķirīgos dzimumu lomās dažreiz nespēj piekļūt pamatiesībām. Arī tūristu prostitūcijā lielākoties trūkst iepriekš minēto tiesību aizsardzības.
Vēl viens lieta, kas bieži ietekmē prostitūcijas lietu, ir valsts vai pilsētas politika attiecībā uz prostitūciju. Daudzās valstīs prostitūcija ir nelegāla, un policijas un tiesu varas normas parasti balstās uz sociālajiem standartiem, kas ierobežo sieviešu brīvo gribu. Piemēram, vairumā valstu, tostarp Somijā, Slē vienas nakts dzimumakta prostitūcija ir nelegāla, bet prostitūtas ir atļauts strādāt iepriekš minētajās atvērtajās un slēgtajās prostitūcijas vietās pēc būtiskiem nosacījumiem.
Latvijā prostitūcija joprojām ir nelegāla, un tikai īpaši licencēti seksuālie pakalpojumi ir atļauti. Tomēr Latvijā seksa darbinieku darbības centri, seksuālo striptīza klubi un regulāri seksuālie pakalpojumi ir bieži ierakstīti kā prostitūcijas vebons. Tomēr situācija būtiski mainās, Latvija bieži tiek uzskatīta par mazāk cieņa, jo tā piedza seksuālos pakalpojumus klasificēt kā personas vardarbību vai seksuāli nepareizus jautājumus.
Tomēr tas nav taisnīgi. Sekstūrisma darbinieki vairāk saskaras ar sociālo diskrimināciju un ļoti maz jebkādu kriminālatbildību. Bieži vien nav iespējams pieņemt tiesībsargājošo lēmumu pret viņiem, jo viņi dzīvo slēptos dzīves apstākļos un nevar baudīt tiesības uz aizsardzību un tādus pamatriskus kā apdrošināšana.
Kaut arī ir atšķirības starp seksuālo pakalpojumu pieejamību un sieviešu tiesībām dažādos pasaules reģionos, ir arī progress, jo arvien vairāk sieviešu iegulda savu laiku, lai ceļotu un iegūtu izglītību, kurojot produktus, rūpējoties par to cilvēku tiesībām, kas pašlaik pakļauti riskam. Starp citiem, tas sastāv no tādiem pamatprincipiem, piemēram, sazināšanās un nodarbinātības tiesības visās formās, neatkarīgs pieprasījums un brīvība no pakļaušanās vardarbībai un nelabvēlīguma. Tādējādi pamazām vajadzētu būt vienādākai attieksmei un savstarpējam dialogam starp seksuālo darbinieku un tiesībsargājošo iestāžu attiecībām, lai gan vēl joprojām pastāv atšķirības starp seksuālo darbinieku un citu nozares darbinieku tiesībām.
Šādas iniciatīvas, lai neradītu jaunus un cieņpilnākus pasaules sektors, ietver vairākus centienus, tostarp papildu finanšu atbalsta nodrošināšanu, lai veicinātu seksuālo pakalpojumu jomā veikto pētījumu īstenošanu, vairāk resursu investēšanu, lai palīdzētu seksuālajiem pakalpojumu sniedzējiem pāriet uz veselīgāku seksuālo dzīvi, un nodrošināšanu, ka seksuālo pakalpojumu veicēji attieksies pret seksuālajiem darbiniekiem ar cieņu un tos ievēros tiesību aizsardzības un iekļaušanas standarti.
Vēl svarīgāka ir atbalsta nozare, kurai nepieciešams apvienot profesionālos, veselības aprūpes, juridiskos un sociālos cilvēkus, lai vienkāršotu seksuālo pakalpojumu jomā veikto aktivitāšu ārpus kopienas problēmas. Šīs atbalsta sistēmas būs jākoncentrējas uz atbalsta sniegšanu, aizsardzību un labklājības veicināšanu seksuālo pakalpojumu sniedzējiem, ārpus seksuālu pakalpojumu sniedzēju tiesību aizstāvības un izglītošanas.
Tā kā seksuālo pakalpojumu veicēju tiesības ir tikpat svarīgas kā citiem cilvēkiem, tiesībsargājošo iestāžu un sociālās Labsajūtas ministrijas loma ir šīs sistēmas izveidei, lai nodrošinātu specifisku tiesību aizsardzību, palielinātu seksuālo pakalpojumu pieejamību un veicinātu iekļaušanu. Tas ne tikai palīdzēs dzimumu līdztiesīguma un labklājības veicināšanā, bet arī veicinās prostitūcijas nepieļaušanu un novēršanu, kas ir diezgan svarīgs panākums.